Cenas skaita rudenī | DNB

Par patēriņa cenu izmaiņām 2017.gada septembrī

ASV un eirozonā ziņām par patēriņa cenu izmaiņām rūpīgi seko tāpēc, ka šis ir starp ekonomikas rādītājiem, kas var jūtami ietekmēt centrālo banku lēmumus par monetāro politiku, kas savukārt ļoti interesē finanšu tirgus dalībniekus un galu galā arī daudzus naudas krājējus un aizņēmējus. Notikumi Latvijā ECB lēmumu pieņēmēju prātos daudz vietas neaizņem, šī politika tiek veidota eirozonai kopumā, no kura mūsu ekonomika veido vien ap piecsimto daļu.

Taču šobrīd Latvijas cenu dati ir interesanti saistībā ar bažām par ekonomikas pārkaršanas riskiem, kas apbrīnojami strauji, mazāk nekā gada laikā ir pilnībā aizvietojuši bažas par ekonomikas atdzišanu. Sekošana makroekonomikas procesiem nevienu cilvēku laimīgu vēl nav padarījusi, ekonomika parasti ir vismaz nedaudz par aukstu vai karstu, daudz vairāk gandarījuma spēj sniegt iepazīšanās ar notikumiem mikrolīmenī, ar vērtības radīšanu uzņēmumos, ar to savstarpējo mijiedarbību.

Latvijas makro temperatūras mērītājs šobrīd nepārprotami ir tuvu komforta zonas centram, šobrīd tā nav ne par augstu, ne par karstu. Tas gan netraucē bažīties par to, ka ekonomika varētu pārkarst nākotnē, kas ir nenoliedzams risks. Gaidāmos notikumus ekonomikā un darba tirgū dažu tuvāko gadu laikā var tēlaini raksturot kā neapturama spēka sadursmi ar neizkustināmu objektu. Kaut kam būs jāpadodas, vai nu izaugsmes tempam jābremzējas vai arī jānotiek spēcīgai iekšējai migrācijai, vienlaikus krasi mainoties ārējās migrācijas bilancei. Cerams, ka attīstīsies otrais scenārijs, bet to neviens droši nezina, tāpēc jebkādi minējumi par mūsu ilgtspējīgo izaugsmes tempu šobrīd var būt tikai ļoti aptuveni.

Patēriņa cenu inflācijas rādītājs šobrīd signalizē, ka notikumi risinās mierīgi, bez lielas drāmas, patiesi griezīgiem signāliem par grūtībām darbinieku piesaistē nākot vien no dažām nozarēm, kuras savas dilemmas jau šobrīd risina ar imigrācijas palīdzību, pirmkārt programmēšanas uzņēmumi. No deflācijas vēl pērnā gada vidū cenu gada pieaugums pavasarī sasniedza 3.4%, bet kopš tā brīža ir svārstījies ap 3.0% atzīmi, septembrī tas bija 2.9%. Mēneša laikā cenas auga par 0.3%, kas atbilst iepriekšējo piecu gadu vidējam rezultātam. Arī sagaidāmā gada vidējā inflācija šogad ir 2.9%.

Galvenais iemesls tam, ka inflācija ir krietni lielāka nekā pērnajā vasarā, ir pasaules izejvielu cenas, kuras notikumi mūsu valstī neietekmē. Gandrīz pusi no kopējā cenu kāpuma gada laikā radījusi pārtika, jo īpaši piena produkti, kas ir pārsvarā vietējas izcelsmes produkts, bet ar globālu tirgu. Svarīgāks iekšējās temperatūras rādītājs ir pakalpojumu cenas, kuru inflācija jau vairākus gadus svārstās ap trīs procentiem, septembrī tā bija tieši 3.0%. Izteikti mērena inflācija ir vairākās jomās, kur ekonomikas pārkaršanas gadījumā varētu gaidīt strauju cenu kāpumu. Tā, piemēram, viesnīcu un restorānu pakalpojumi gada laikā kļuvuši par 2.1% dārgāki. Tas varētu būt saistīts ar lielo investīciju apjomu un strauji kāpušo viesnīcu numuru skaitu. Izglītības pakalpojumi gada laikā sadārdzinājušies par 1.2%, bet atpūtas un kultūras – par 1.8%.

Arī dažās svarīgās preču grupās cenu svārstības acīmredzot nosaka specifiski lokāli procesi. Mājokļu iekārta kļuvusi par 1.7% lētāka, varbūt potenciālie konkurenti jau gatavojas IKEA ienākšanai. Apģērbu un apavu cenas gada laikā samazinājušās par 1.1%, šajā nozarē jau iepriekš cenas ir lokāli svārstījušās konkurences vides pārmaiņu dēļ. Eiropas Savienībā kopumā šajās preču grupās nekādas deflācijas nav, mājokļu iekārta augustā gada griezumā sadārdzinājās par 0.6%, bet apģērbi un apavi - par 1.2%.

Šobrīd Latvijas inflācija ir mērenākā Baltijā. Igaunijā gada inflācija septembrī sasniedza 3.4%, Lietuvā tā pakāpās līdz 4.8%, pakalpojumu dārdzības kāpumam turoties 6% līmenī. Izaugsmes temps Baltijā ir līdzīgs, bet Latvijā biznesa ciklam vēl ir svaiguma garša, tāpēc pagaidām varam baudīt tā patīkamāko fāzi, ēdiens nav ne par aukstu, ne par karstu.

Pēteris Strautiņš, Luminor ekonomikas eksperts

Manage your finances with DNB!