Pēteris Strautiņš par apstrādes rūpniecības izlaidi 2017.gada jūnijā | DNB

Rūpniecībai vajadzēs ražotājus

Apstrādes rūpniecība liek saprast, ka negrasās padoties sacensībā ar celtniecību par to, kurš būs galvenais ekonomikas norišu virzītājs šogad. Palielinot izlaidi par 0.7% pret maiju, tā jūnijā noturēja gada pieaugumu 10.1% līmenī.

Arī tuvākā nākotne apstrādes rūpniecībai izskatās, maigi izsakoties, ciešami. Labvēlīgi ir gan ārējie, gan iekšējie apstākļi. Līdzšinējais IKP pieauguma paātrinājums ir panākts bez strauja valsts izdevumu kāpuma, bet tas sekos gada 2.pusē. Jaunākie dati liek domāt, ka šogad apstrādes rūpniecības izlaides pieaugums būs ap 7%, bet pievienotās vērtības pieaugums vēl par apmēram procentpunktu lielāks. Prieks, ka ārpus galvaspilsētas reģiona esošās pilsētas arvien labāk saprot, ka rūpniecība ir svarīgākā to attīstības receptes sastāvdaļa. Sāk “atjēgties” arī tās, kuras līdz šim uz rūpniecību nelika galveno uzsvaru, vismaz publiski. Piemēram, tiek plānota industriālo zonu rekonstrukcija Cēsis. Balstīt pilsētas attīstību uz kultūru un tūrismu Latvijā nav iespējams.

Lielākais pārsteigums statistiķu ziņojumā par jūniju ir pārtikas pārstrāde. Šī nozare nemēdz izcelties ar gazeles straujumu, taču jūnijā gada pieaugums bija tāds kā apstrādes rūpniecībā kopumā, 10.1%. Tas ir straujākais pieaugums kopš 2013.gada novembra, vēl pirms tad šāds temps bija tikai 2006.gadā. Labi rezultāti vairākās apakšnozarēs. Gaļas pārstrādē tas varētu būt saistīts ar ienākumu pieaugumu Latvijā, cilvēki pērk salīdzinoši dārgāku pārtiku. Otro labāko rezultātu kopš Krievijas embargo panāca zivju pārstrāde. Ļoti liels apjoms saskaitīts sektorā “citi pārtikas produkti”, visdrīzāk saistībā ar tajā iekļauto saldumu ražošanu, šajā nozarē tiek daudz investēts. Iespējams, ka saistībā ar darba tirgus aktivizēšanos aug gatavo ēdienu ražošana.
Vēl straujāks ir pieauguma temps metālapstrādē un mašīnbūvē, taču tas vairs nav jaunums. Metālapstrādē, šīs grupas lielākajā nozarē, gada pieaugums sasniedzis 13.5%. Izklausās labi, bet pārējās mašīnbūves nozarēs, par kurām ir publicēti dati, šis rādītājs ir starp 23.6% un 43.7%. Ar metāliem saistītās nozares turpinās strauji attīstīties. Iemesls ir ārkārtīgi banāls – šajās nozarēs var labi nopelnīt. Tās ļauj gūt augstākus ienākumus nekā citas nozares, kurās pielieto Latvijas darba tirgū plaši izplatītas un/vai samērā viegli iegūstamas iemaņas. Turklāt tās maksā labas algas (pat augstākas nekā šajās nozarēs vidēji valstī) reģionos, kur citu iespēju nopelnīt labu algu ir mazāk. Mašīnbūves attīstību pirmkārt virza ārvalstu investori, kuri ir ļoti apmierināti ar Latvijā līdz šim sasniegtajiem rezultātiem, tāpēc turpina ieguldīt ražošanas palielināšanā. Viņi uzskata mūsu valsts biznesa vidi kā viņu vajadzībām visumā atbilstošu.

Kokapstrādes pārstāvjiem ierasti raksturīgais piesardzīgums par nākotni šogad ir izrādījies pamatots. Tā šogad kopumā aug lēni, bet jūnijā gada griezumā pat bija mīnusos, viena no nedaudzajām nozarēm ar šādu likteni. Kokapstrādei Latvijā faktiski pieskaitāmajai mēbeļu ražošanai gan klājas labi, tās izlaide jūnijā bija par 13.2% lielāka nekā pirms gada. Arī tuvākā nākotne neizskatās slikti, jo jaunākie patērētāju noskaņojuma dati signalizē par vētraini augošu vēlmi veikt lielus pirkumus.

Rūpniecības likteni pirmkārt nosaka lielais trijnieks — kokapstrāde, pārtika, metālapstrāde un mašīnbūve. Ķīmijas rūpniecība nav starp lielākajām nozarēm, taču attīstība te ir interesanta un dinamiska. Jūnijā tajā ražošanas apjoms bija otrais lielākais visā pēcpadomju ērā, gada laikā augot gandrīz par 40%. Līdzīgi kā kokapstrādei, arī ķīmijas rūpniecības noiets ir cieši saistīts ar šobrīd ļoti dinamisko celtniecību. Lielu daļu nozares veido uzņēmumi, kuri importē industriālās ķimikālijas un no tām ražo produktus celtniecībai – krāsas, lakas, gruntis, špakteles, hermētiķus u.tml. Nozīmīga, kaut dažkārt “šūpojoša” ietekme uz apjomiem ir biodīzeļa ražošanai. Latvijā līdz šim maz zināms panākumu stāsts ir CrossChem, kas ražo dīzeļmotoru radītā piesārņojuma samazināšanas līdzekli AdBlue. Tā ražošanas process ir tehniski vienkāršs, bet apgrozījums ir ievērojams. Līdzīgiem vārdiem var raksturot arī minerālmēslu ražotāja NPK Expert darbību. Kosmētikas apakšnozarē uzņēmumu pamatkompetence var būt mārketings un pārdošana, bet arī ražošanas prasmes un jaudas Latvijā aug. Statistiķu ar asu zīmuli vilktās robežas starp rūpniecības nozarēm reālajā dzīvē var būt diezgan brīvi interpretējamas. Ar ķīmiju saistīti procesi ir svarīgi arī citu nozaru darbībā. Piemēram, nemetālisko minerālu nozarei piederīgais stikla šķiedras ražotājs Valmiera Glass ir arī ķīmijas uzņēmums. Ķīmisko vielu ražošana AS Latvijas Finieris, izdalot to atsevišķā uzņēmumā, būtu starp nozares līderiem ar aptuveni 20 miljonu eiro gada apgrozījumu.

Nākotnē īpaši skarbs tieši šim rūpniecības sektoram kļūs kadru jautājums. Darbinieku vidējais vecums strauji aug. Kā jau jebkurā mazā darba tirgū, arī Latvijā var būt grūti atrast ļoti specializētas zināšanas. Salīdzinoši nelielas nozares to izjūt vairāk nekā lielās, jo tām speciālistus vietējā izglītības sistēma visumā nodrošina. Kā vēsta publiskotie divu lielāko uzņēmumu dati, labi klājas arī “māsas nozarei” farmācijai, kas pastiprinās šī darba tirgus nostūra pārkaršanu.
 

Manage your finances with DNB!