Pēteris Strautiņš par mazumtirdzniecības apgrozījumu 2016. gada novembrī | DNB

Tirgotāji uz nākamo gadu var raudzīties ar cerībām

Decembra laikā saņemtās ziņas liecina, ka ekonomikas izaugsme gada pēdējā ceturksnī paātrinās. Pēc krasa krituma gada sākumā preču tranzīts atkal aug, lieliski rezultāti 4. ceturksnī bijuši enerģētikā. Ceturksnis ir diezgan labi sācies arī apstrādes rūpniecībai, bet šodien uzzinājām, ka mazumtirdzniecības apgrozījuma pieaugums novembrī bijis šogad labākais.

Daļa šo notikumu saistīti ar ārējiem faktoriem, piemēram, gāzes un elektrības cenu attiecību reģionā. Savukārt patēriņam labvēlīga varētu būt valsts izdevumu pieauguma atjaunošanās, atbrīvojot ekonomiku no šī gada izaugsmes galvenās “bremzes”. Šī saistība gan ir spekulatīva, tāpat kā minējumi par mazumtirdzniecības aktivizēšanos, jo runa ir tikai par vienu mēnesi, bet tam var pievērst uzmanību un gaidīt, ko nesīs turpmākie periodi. Noteikti palīdz arī tas, ka arvien pārliecinošāk tiek pārvarētas krīzes sekas kreditēšanā, taču šī ietekme izpaužas pakāpeniskāk, turpretim “lūzums” valsts naudas plūsmās 4.ceturksnī ir bijis krass.

Novembrī mazumtirdzniecības apgrozījuma kāpums gada griezumā bija 4.6%, labākais rezultāts kopš pērnā gada oktobra. Daļēji tas ir t.s. bāzes efekta nopelns, pērn novembrī apgrozījums gada griezumā pat samazinājās par 0.1%. Savukārt decembrī tas auga par 1.3%, tādējādi šajā decembrī savukārt kāpums varētu būt nedaudz mazāks. Šķiet arī, ka novembrī patērētāji ir pasteigušies vairāk iepirkt degvielu, pirms izpaužas naftas cenu kāpuma efekts, attiecīgi decembrī var būt pretējs efekts.  

Taču degvielas tirdzniecība noteikti nebija vienīgais labvēlīgais faktors novembrī. Svarīgi ir sekot tam, kā mainās nepārtikas preču tirdzniecība, atskaitot auto degvielu. Tas parāda, cik cilvēki ir gatavi tērēt precēm, kuras pārsvarā nav pirmās nepieciešamības lietas. Šajā sektorā novembrī bija straujākais kāpums kopš pagājušā gada maija. Šogad spēcīgi aug arī pārtikas un dzērienu tirdzniecība specializētajos veikalos, kas pārsvarā ir luksusa patēriņš. Diemžēl kopš jūlija nepārtraukti gada griezumā mīnusos bijusi pārtikas tirdzniecība kopumā. Viens no iespējamiem izskaidrojumiem — darba vietu sarukums celtniecībā daudziem ir radījis nozīmīgas finansiālas grūtības. Nākamgad turpretim celtniecība gandrīz noteikti būs sekmīgākā nozare, līdz ar to izaugsme būs iekļaujošāka un pārtikas tirdzniecības līkne atkal varētu aiziet uz augšu.

Šī ir jau trešā reize šogad, kad apģērbu, apavu un ādas izstrādājumu tirdzniecība gada griezumā pieaug vairāk nekā par 20%, bet 11 mēnešos vidējais rādītājs ir 14.2%. Tas ir interesants fenomens, kura iemeslus nozarei varētu būt interesanti noskaidrot. Var pieļaut, ka tas saistīts ar pieaugošu konkurenci šajā jomā, labāku kvalitātes un cenu attiecību, kas mudina atteikties no apģērbu pirkšanas ārzemēs. Ja mazumtirdzniecība kopumā vēl apmēram par 15% atpaliek no 2007. gada virsotnēm, tad apģērbu un apavu tirdzniecība to pārsniedz jau par ceturto daļu.

Sagaidāms, ka nākamgad mājsaimniecību patēriņš augs līdzīgā tempā kā šogad. Pozitīvs faktors būs strādājošo skaita pieaugums, šogad darba tirgus ir bijis gandrīz sastindzis, bezdarbu nedaudz samazinot iedzīvotāju skaita izmaiņām. Algas nominālā izteiksmē augs straujāk, taču inflācijas kāpums reālo algu pieauguma tempu pavilks zem šī gada līmeņa.

Kopumā mazumtirdzniecības kāpums šogad bijis vājš, pirmo 11 mēnešu kopējais rezultāts ir +1.9%, to decembris vairs nevarēs daudz ietekmēt. Šogad mazumtirdzniecība tātad ir augusi lēnāk nekā mājsaimniecību patēriņš (~+3%), turpretim viesnīcas un restorāni ir bijusi straujāk augošā ekonomikas nozare. Tas labi saskan ar augošajiem tēriņiem ne pirmās nepieciešamības precēm, ko atspoguļo arī mazumtirdzniecības nozaru salīdzinošā dinamika. Veikalu īpašnieki var cerēt, ka nākamgad patērētāji savukārt vairāk naudas atstās veikalos, pērkot ilglietošanas preces un citu nepieciešamo mājokļu iekārtošanai, ko finansēs hipotekārās kreditēšanas tālāks pieaugums. Patērētāju aptaujas liecina, ka viņiem ieguldījumi mājokļos šobrīd ir augsta prioritāte. Tāpēc var pieļaut, ka nākamgad mazumtirdzniecība augs nevis apmēram par procentpunktu lēnāk nekā patēriņš, bet straujāk, kas divkāršotu apgrozījuma kāpumu līdz 4%. Taču patērētāju nodomi var strauji mainīties, tāpēc šādi minējumi ir saistīti ar lielu nenoteiktību.

Pārvaldīt savas finanses viegli ar DNB

Čats
Sveicināti! Ar prieku Jums palīdzēsim! Lūdzu, uzrakstiet savu ziņojumu zemāk.
Uzstādījumi
Nosūtīt ziņojumu