Pēteris Strautiņš par rūpniecības izlaidi 2016.gada novembrī | DNB

Rūpniecība uzņemas izaugsmes līdera lomu, visdrīzāk īslaicīgi

Jaunākie rūpniecības dati pastiprina iespaidu, ka 2016. gada pēdējais ceturksnis, atšķirībā no gada kopumā, ekonomikā ir bijis veiksmīgs. Jo īpaši labi klājies enerģētikai, Latvija šajā periodā bija elektrības neto eksportētāja. Taču izaugsme paātrinās arī apstrādes rūpniecībai, līdz 9.1% gada griezumā novembrī. Pēc ilgstoša krituma vērtējumi par aizvadītā gada IKP pieauguma tempu sāk “rāpties” augšup.

Mašīnbūve novembrī tuvojusies jaunajam gadam ar paceltām burām. Dažās apakšnozarēs rezultāti tiešām liek plaši ieplesties acīm, piemēram, elektrisko mašīnu ražošana gada griezumā novembrī augusi par 31.3%, auto detaļu ražošana pat par 46.6%. Novembra rezultāti ļoti atšķiras no gada kopējiem (janvārī-novembrī), kas šajās nozarēs ir attiecīgi 3.5% un 3.7%. Nevar sagaidīt, ka turpināsies šāds gada pieaugums, elektrisko mašīnu ražošanā to lielā mērā noteicis bāzes efekts. Taču novembra rezultāti, nav, tā teikt, gluži “plika veiksme”. Šajās nozarēs pieaugošu lomu spēlē atsevišķi lieli ārvalstu investoriem piederoši uzņēmumi. Tie absolūti nevēlas nekādas publicitātes, viņu mērķis Latvijā ir “vienkārši mierīgi ražot”. Viņi nemeklē valsts pasūtījumus, un elektrības izmaksas mašīnbūves uzņēmumiem pārsvarā ir otršķirīgs faktors. Šie uzņēmumi nesenā pagātnē ir veikuši lielas investīcijas, pateicoties kurām, to papildus saražotais gada laikā var krietni pārsniegt dažu slavenu un vēsturisku uzņēmumu kopējo apjomu. Iemesli, kas tiek nosaukti, kādam uzņēmumam samazinot ražošanu Latvijā, mēdz uzrādīt ļoti nopietnas problēmas, kam ir jāpievērš uzmanība. Taču trūkumi ir visu zemju biznesa vidē, tas nenozīmē, ka ražošana nevar attīstīties. Grūti ir atrast ekonomikas nozari, kurā notiekošais saskaras ar dziļāku sabiedrības nezināšanu kā mašīnbūvē. Gan pieaugošais pieprasījums no mašīnbūves, gan ilgi solītais kāpums būvniecībā ļauj nākotnē optimistiski skatīties arī metālapstrādei.

Zem lielas jautājuma zīmes šogad ir kokapstrādes attīstības virziens. Pieprasījums pēc nozares galvenajiem produktiem, kuri saistīti ar mājokļu būvniecību un iekārtošanu, būs labs. Taču siltās ziemas un lielais investīciju apjoms ir pārsātinājuši enerģētikas produktu tirgu, tāpēc gaidāma granulu ražošanas samazināšanās, arī papīrmalkas cenas ir zemas. Ierobežotās iespējas mežsaimniekiem pārdot lētākos sortimentus un ražotājiem pārdot blakusproduktus padara 2017. gadu grūti prognozējamu.

Ļoti mērenu pieaugumu, visdrīzāk par pāris procentiem, sagaidīsim pārtikas pārstrādē. Tas būtu labāk nekā šogad, taču nedaudz. Nozarei palīdzēs kāpjošās produktu cenas, taču piena pārstrādātājiem vēl straujāk kāpj izejvielu cenas. Pēdējos pāris mēnešos izlaide ir ievērojami mazāka nekā vidēji šogad, acīmredzot mazākie tirgus spēlētāji saskaras ar grūtībām. Svaigpiena tirgum ir jāatrod jauns līdzsvars.

Šobrīd ir ļoti grūti spriest, vai apstrādes rūpniecība 2017. gadā augs straujāk nekā 2016. gadā, kad gaidāmais pieaugums ir ~4%. Šī nebūs nozare, kas padarīs 2017. gadu atšķirīgu no 2016. gada. Tā būs, pirmkārt, celtniecība, mazākā mērā arī mazumtirdzniecība.

Jaunākie ārējie signāli ir pozitīvi. Eirozonā rūpniecības PMI indekss decembrī sasniedza augstāko līmeni kopš 2011. gada aprīļa. Atkopšanos virza eksporta pasūtījumi, ražotājiem palīdz lētais eiro un iekšzemes pieprasījuma atjaunošanās. Taču ārējā vide nākamgad diemžēl slēpj arī lielus riskus.

Pārvaldīt savas finanses viegli ar DNB